Pieņemt

48

«Katri apstākļi ir dāvana un katrā pieredzē ir apslēpti dārgumi.»
Nīls Donalds Volšs

Cik kvalitatīvi tu nodzīvosi savu dzīvi, kādā noskaņā – pozitīvā vai negatīvā, tas atkarīgs tikai no tevis.

Un ļoti svarīgu lomu tajā spēlē prasme pieņemt jebkurus apstākļus un nepatīkamas situācijas, arī slimīgus stāvokļus un sociālos konfliktus. Lai iemācītos šo prasmi pieņemt, vispirms būtu jāsaprot, ko tas nozīmē.

Kas tas ir PIEŅEMŠANA?

Pieņemšana, tas ir jauns sapratnes līmenis. Sapratnes par to, ka tas viss, kas ar tevi notiek, kaut kāda iemesla dēļ tev ir vajadzīgs. Sapratnes, ka problēma vienmēr nāk no tavas iekšienes uz āru, un izpaužas kā ārējie apstākļi. Tu saņem to, ko translē Pasaulē.

Iekšējā Pasaule tev signalizē par to, kam sevī jāpievērš uzmanība caur kādu situāciju, notikumu. Sapratne par to, ka pieņemt situāciju nenozīmē samierināties ar netaisnību attiecībā pret sevi, tas nenozīmē – pakļauties apstākļiem.

Pieņemt – tas ir:

  • Piekrist tam, ka situācija JAU ir radīta un, ka tālāk jāvirzās, izejot no tā, ka tā eksistē.
  • Piekrist tam, ka izmainīt notikumus nav iespējams, bet var pavisam citādāk tos saprast.
  • Atrast iemeslu tam, kāpēc tāda situācija tavā dzīvē ir radusies un saprast, kā izdarīt tā, lai tā vairāk neatkārtotos.

Ko svarīgi ir iemācīties pieņemt?

1. Pieņemt SEVI

Cilvēkam sevi ir grūti pieņemt, kad viņš ir neapmierināts ar sevi.

Sevi pieņemt nozīmē pieņemt visas savas labās un sliktās īpašības, priekšrocības un trūkumus. Pieņemt to, ka cilvēks ir nepilnīga būtne un neviens nav ideāls. Atzīt, ka tev ir tiesības kļūdīties un tev nav visā jābūt ideālam.

Un, ka tev nav jāatbilst citu priekšstatiem par to kādam jābūt, nevajag censties būt labam visiem.

2. Pieņemt CITUS CILVĒKUS

Pieņemt citus ir ļoti grūti, ja nesaproti, ka cilvēki, kuri tevi sāpina (no tava skatu punkta), patiesībā nav šo sāpju cēlonis. Tieši ar šādu cilvēku palīdzību apstākļi tev parāda, uz ko sevī tev jāvērš uzmanība.

Ja nevarēsi pieņemt situāciju ar vienu cilvēku, vainosi viņu, noteikti radīsies tāda pati situācija ar citiem. Tas tāpēc, ka pasaule tev signalizēs par to, ka jāpievērš uzmanība avotam Sevī – tikmēr, kamēr tu neapzināsies pašas problēmas būtību.

Kad tu pieņem apkārtējos cilvēkus, tu apzinies, ka cilvēki mēdz būt netaisnīgi..Un tomēr, nevērtē un nenosodi viņus un viņu rīcību. Tu saproti, ka cilvēki var neatbilst tavām gaidām.

Citu cilvēku pieņemšanu var salīdzināt ar mātišķo pieņemšanu. Māte viegli pieņem jebkurus sava mazā bērna nodarījumus.

Pieņemšana — tā ir spēja saprast, ka cilvēks NEKAD neizmainīsies.

Par to lieliski runā Svetlana Dobrovoļskaja:

3. Pieņemt SITUĀCIJU (apstākļus) 

Pieņemt apstākļus nozīmē, piekrist tam, ka ir dzīvē lietas, kas neatbilst tavam redzējumam un Pasaules uztverei. Ka visam ir tiesības būt. Gan tam, ko uztver pozitīvi, gan tam, ko uztver negatīvi. Tā kā jēdzieni “labi un slikti”, “grūti un viegli”, “patīkams un nepatīkams cilvēks”. Visi šie apzīmējumi tiek piešķirti tad, kad mēs vērtējam. Un tas nebūt nenozīmē to, ka tas, kas patīk tev, noteikti iepatiksies arī citiem. Iespējams, tas, kas nepatīk tev, izsauks sajūsmu citiem. Jo vērtēšanas kritēriji cilvēkiem ir dažādi.

Piemēram laika apstākļi. Mēdz gadīties dienas, kad tie ir tev nepatīkami. Bet tu pieņem šo faktu un necenties laika apstākļus mainīt. Un tas, ka tev nepatīk lietus, nenozīmē, ka tas nepatīk visiem. Vienmēr būs cilvēki, kuriem patīk lietus.

Kapēc ir svarīgi iemācīties pieņemt?

Nepieņemot, cilvēks pats tērē daudz spēku, enerģiju un laiku, pretojoties apstākļiem.

Ja cilvēks nevar pieņemt apstākļus, viņš pastavīgi domās tin pagātnes notikumus un katru reizi par tiem pārdzīvo.

Tādā veidā rīkojoties, cilvēks sevi sagrauj – kā emocionāli, tā – fiziski.

Tāpat ļoti svarīgi ir saprast, ka tavā dzīvē nepatīkamu situāciju nekļūs mazāk, tāpat kā vilšanos, taču iemācījies pieņemt, tu sāksi darboties, nekaitējot sev.

Pirmkārt šī pieņemšana vajadzīga tev pašam, ne šo nepatīkamo notikumu dalībniekiem.

Nav svarīgi, kadi notikumi notiek apkārtējā pasaulē, bet ir ĻOTI svarīgi, kā tu uz tiem reaģē!

Nepieņemšanu var salīdzināt ar indes dzērienu, kuru tu dzer pats, bet gaidi, ka noindēsies “tas sliktais” cilvēks.

Tātad pieņemt – nozīmē parūpēties par sevi!

Iemācījies pieņemt, cilvēks kļūst daudz harmoniskāka personība. Viņs kļūst spēcīgāks, mierīgāks, līdzsvarotāks, brīvs no dogmām un viedokļiem.

Un ar tādu cilvēku ir ļoti grūti manipulēt.

Kā iemācīties pieņemt?

1. solis. Piekrīti tam, ka “Jā, tas ir noticis”.

Nejauc šo ar samierināšanos. Samierināties nozīmē, piekrist tam, ka situācija ir neizbēgama, ka tu esi gatavs vilkt šo vezumu visu savu atlikušo dzīvi. Samierināties nozīmē pakļauties apstākļiem.

Bet pieņemt situāciju nozīmē piekrist tam, ka tas jau ir noticis, bet paralēli tam saprast, ka vienmēr ir izeja no jebkuras situācijas un arī šoreiz. Un, kā likums, izejas ir vairākas. Atliek vien atrast šo izeju.

2. solis. Atrodi iemeslu tam, “kāpēc tas notika”

Katrā situācijā ir “gudrības pērle”.

Padomā, kāpēc ar tevi šī situācija notika. Apzinies, ko svarīgu tā tev izgaismo.

Pateicies visiem šo notikumu dalībniekiem un neaizmirsti par sevi – par jaunu notikušā redzējumu.

3. solis. Virzies uz priekšu, neatskatoties.

Virzies uz priekšu, neatskatoties uz “es zinu, kā nepieļaut ko līdzīgu”.

Piemēram: tu izej no mājas un ārā līst lietus. Tev nākas atgriezties pēc lietussarga. tu taču neapvainosies uz lietu, ka tas līst nelaikā. Pat tad, ja paburkšķēsi, ilgi tādā stāvoklī nepaliksi.

Pieņem to kā jau notikušu faktu un nākošo reizi, pirms došanās ārā, paskaties pa logu un paņem lietussargu līdzi uzreiz, lai nebūtu jāatgriežas.

3 pieņemšanas tehnikas

1. tehnika. Pieņemšanas Ieelpa.

Šī ir ļoti vienkārša tehnika, lai iemācītos pieņemt it visu.

To veic no rīta, kolīdz esi pamodies

  • pieņemt jebkurus notikumus šajā Dzīvē, kuri šodien ar tevi notiks.
  • Palūdz Augstākos Spēkus palīdzēt tev un virzīt grūtos brīžos.
  • Paud nolūku ieraudzīt dziļumu un gudrību katrā šīs dienas solī un apstāklī.
  • Dziļi ieelpo un ar prieku pieņem visas šīs dienas dāvanas!

2. tehnika. Sevis pieņemšanas afirmācijas. 

Ja vēlies patiešām pieņemt sevi un uzticēties pasaulei, dari to 5 minūtes dienā.

Vienkārša un unikāla tehnika, kas ļaus apzināties savas svarīgās personības īpašības viegli un ātri.

Afirmācija ir vārdiska formula, kas regulāri atkārtota maina tavu uzvedību un domu formas (tātad tiek ielikta zemapziņā). No latīnu valodas – “apstiprinājums”. Un daudzas reizes to skaļi, balsī atkārtojot, tu sev un pasaulei apstiprini, ka tā ir.

Afirmācijai jābūt formulētai pozitīvi: tai jāattēlo tas, ko tu gribi, nevis – negribi.

Nevis: “Es negribu slimot”, bet: “Man ir lieliska veselība. Esmu vesels un jūtos fantastiski.”

Afirmācijai jābūt tagadnes formā: jo zemapziņa pieņem par patiesību tikai to, kas ir tagad.

Nevis: “Pēc gada es nopirkšu jaunu māju”, bet: “Pašlaik es varu atļauties jaunu māju.”

Afirmācijai jābūt konkrētai un jāizraisa pozitīvas emocijas.

Nevis: “Es nopirku māju”, bet: “Man ir brīnišķīga māja jūras krastā un es baudu brīnišķīgu saulrietu katru vakaru.”

Un tā:

Afirmācijas pirmajai čakrai:

– Es esmu apmierināta ar savu ķermeni. Es esmu pašpietiekama.

– Es esmu līdzsvarā un balstos uz savu saikni ar zemi.

Afirmācijas otrajai čakrai:

– Es vienlaicīgi esmu jūtīga un stipra.

– Es esmu līdzsvarā un zinu, kad man darboties un kad gaidīt.

Afirmācijas trešai cakrai:

– Es pieņemu savas stiprās puses un visas savas vājības.

– Es pēc savas vēlmes varu atvērties pasaulei vai ierobežot kontaktus ar to.

Afirmācijas ceturtajai čakrai:

– Es mīlu sevi un pieņemu sevi tādu, kāda esmu.

– Es esmu pilna drosmes un pārliecības.

Afirmācijas piektajai čakrai:

– Es pastavīgi mācos un attīstos.

– Es esmu pilna gara spēka.

Afirmācijas sestajai čakrai:

– Es pieņemu savu gudrību un intuitīvo zināšanu.

– Es pieņemu sev gudrākos un labākos lēmumus.

Afirmācijas septītajai čakrai:

– Es esmu pilna diženuma.

– Es atlažu kontroli un uzticos procesam.

Es viegli un ar prieku pieņemu sevi.

Es pieņemu cilvēkus tādus, kādi viņi ir, bez pretenzijām.

Es visiem cilvēkiem vēlu laimi.

Es pieņemu savu skaisto ķermeni ar prieku un mīlestību.

Es pieņemu savu vīru tādu, kāds viņš ir.

u.t.t.

3. tehnika. Atmet visam ar roku.

Ir viens žests, ko grūtā brīdī izmanto gandrīz ikviens cilvēks. Kad tu pacel roku augšup un saki “Ej, taču!” Mēs esam kulturāli cilvēki un tāpēc saucam šo žestu “atmest visam ar roku”. Tas nozīmē, ka tu nodod šīs situācijas risināšanu AUGŠUP – savam augstākajam ES, saviem garīgajiem skolotājiem, Visumam. Tā vietā, lai sistos ar galvu aizvērtās durvīs, ieej pusmeditatīvā stāvoklī, pacel roku un strauji laid to lejā.

Ar to pašu tu novel no sevis atbildības nastu par visiem 3 dimensiju Pasaules cīniņiem un nodod Augstākajiem spēkiem situācijas atrisināšanu vislabākajā veidā un visu labumam.

Eksperimentē! Tas nav bīstami un tas nav grūti!

Avots: http://kluchimasterstva.ru/

Tukoja: Ginta FS

Advertisements