Atspulgs

suns spogulī3

Kādā pilī bija dīvaina zāle – sienas, griesti, grīda – viss vienos spoguļos. Reiz kāds bija atstājis vaļā zāles durvis un pa tām ielavījā suns. Iegājis telpā tas apstulba, ieraudzījis visapkārt sev līdzīgos. Suns atieza zobus – pārējie darīja to pašu, sāka riet – pārējie, visi reizē  atbildēja ar to pašu. Suns sāka skraidīt pa zāli, apriedams tos, ko redzēja spoguļos, bet no visām pusēm viņam uzbruka tādi paši nikni suņi. Visu nakti suns izmisīgi aizstāvējās un cīnījās ar uzbrūkošo baru. No rīta, kad pils kalpotāji atvēra zāles durvis, viņi ieraudzīga  uz grīdas gulošu, mirušu suni. Dzīvnieka sirds neizturēja.

Bet viss varēja būt savādāk, ja iegājis istabā suns, tā vietā, lai atieztu zobus, paluncinātu asti un draudzīgi pastieptu ķepu pretī tiem, kas istabā.

Ko jums tas atgādina?

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements