Ieradumi…atkal…

10885510_325604734296662_7730255846906942992_n

Jau pašās gada pirmajās dienās, es aizsāku tēmu par ieradumiem. Ļoti gribētos to paturpināt, jo Ieradumi ir tie, no kā sastāv mūsu laimīgā vai nelaimīgā dzīve. Ieradums no rīta celties – laimīgam vai nelaimīgam, ieradums ēst brokastis – veselīgas vai neveselīgas, ieradums smaidīt, vai gluži otrādi – staigāt nelaimīgu ģīmi.

Šajā sakarā internetā atkal “uzdūros” rakstam:

“Leo Babauta: 36 mācības, kuras sapratu, izmainot vecos un formējot jaunos ieradumus”

Man bija ļoti interesanti to lasīt, par cik pati šo ceļu eju. Varbūt arī kādam no jums tas noderēs?

Pēdējos gados šis populārais blogeris ļoti daudz strādājis ar sevi, lai mainītu savu dzīvi. Savukārt, pārmaiņas vienmēr saistītas ar atvadīšanos no vecajiem ieradumiem un jaunu ieradumu veidošanu.

Ieradums, ko sasniedzam ar regulāru vingrinājumu palīdzību, atvieglo mums iespēju uzvesties prātīgi.
Diogēns

Leo Babauta ir rakstnieks (sarakstījis grāmatas krievu valodā «Концентрируйся свободно» un «Нет прокрастинации») un blogeris, kurš pazīstams ar to, ka tiecas pēc regulāras pašizaugsmes un aktīvas dzīves pozīcijas. Pēdējos gadus viņš raksta blogu, kurā runā par produktivitāti – ZenHabits («Ieradumi Dzen stilā»). Autors ir pārliecināts par to, ka ieradumu izmainīšana ir viena no fundamentālākajām prasmēm, kas vajadzīgas, lai transformētu savu dzīvi un personību. Un šo prasmi VAR IEMĀCĪTIES.

Mūsu ieradumi nosaka mūsu raksturu, ja tos izmainīsi, izmainīsies tu pats. Sākot no 2000 gada Babauta 7 reizes mēģināja atmest smēķēšanu. Tas viņam izdevās tikai 2005. gadā, kad viņš vēlreiz pārskatīja savu attieksmi pret sportu, ēdienu un darbu.

Nekas nemainīsies, kamēr jūs nesāksiet regulāras ikdienas pārmaiņas.

Leo Babauta

  1. Nelielas izmaiņas ātri kļūst par normu.
    Iedomājies, tu esi svešā zemē. Nepazīstama valoda, neierasts ēdiens, sveši cilvēki apkārt. Uzreiz pie tā visa pierast un adaptēties ir grūti. Bet pie nelielām izmaiņām tu pierodi ātri, tās pavisam nemanāmi un nesāpīgi kļūst par normu.
  2. Vieglāk sākt ar mazumiņu.
    Kardinālas pārmaiņas prasa ļoti lielu spēku (pastāvīgu paškontroli). Tāpēc labāk sākt ar mazumiņu. Tā, piemēram iestradāt ieradumu regulāri nodarboties trenažieru zālē var izrādīties tikai un vienīgi sapnis. Taču to būs vieglāk realizēt, ja sāksi ar dažiem treniņu vingrinājumiem dienā.
  3. Vieglāk ievērot nelielas izmaiņas
    Stādot sev “globālus mērķus” (trenažieru zāle katru dienu minimāli 30 minūtes), iespējams tu pirmās nedēļas to arī darīsi, bet pēc maza laika entuziasms būs noplacis un iecere – izgāzusies.
  4. Ieradumus nosaka trigeri.
    Trigeris – ir nosacījumu kopums, kas izraisa darbību. Piemēram, daži cilvēki, atnākot darbā, vispirms ieslēdz datoru un pēc tam automātiski pārbauda e-pastu. Dotajā situācijā datora ieslēgšana ir trigeris, bet e-pasta pārbaudīšana – ieradums. Sanāk kas līdzīgs “refleksam” – ieslēdzu datoru, vajag pārbaudīt pastu.
  5. Ieradumi ar nepastāvīgiem vai vairākiem trigeriem ir stiprāki.
    Piemēram, smēķēšana provocē uzreiz vairākus trigerus (stress, alkohols, vēlme “parunāties”) . Atbrīvoties no tāda ieraduma ir ļoti grūti. Tāpat nav viegli nedusmoties par kritiku. Tā ir nepastāvīgs trigeris, un tu nekad nezini, kurā brīdī tā tevi aizsniegs.
  6. Sākumā pieradini sevi pie parastiem rituāliem.
    Sāc ar jauninājumiem, kas prasa vien dažas minūtes dienā un tev patīk (piemēram, ieradināt sevi ievērot veselīgu dzīvesveidu var sākt ar ieradumu no rītiem dzert svaigi spiestu sulu). Vienkārši rituāli trenē prasmi sekot saviem ieradumiem un uzticēties sev.
  7. Uzticēšanās sev.
    Ja cilvēks ko apsola un neizpilda, kā tev šķiet, vai zūd uzticēšanās viņam? Laikam jau jā. Bet, ja cilvēks vienmēr tur doto vārdu, vai pieaug uzticēšanās viņam? Tāpat ir ar solījumiem sev. Ja nosolījies sev neēst pēc 18:00, bet regulāri pārkāp šo solījumu un pieēdies uz nakti, uzticēšanās sev kūst no dienas dienā. Un gluži pretēji, jo biežāk tu sev pierādi, ka esi spējīgs turēt sev doto vārdu, jo augstāka “pašuzticēšanās” un ticība tam, ka vari ieviest sev jaunus ieradumus un, ka viss sanāks.
  8. Ūdens akmeni grauž.
    Mēs gribam visu uzreiz. Tāpēc jo bieži cilvēki, gribēdami sasniegt ātru rezultātu, ievieš savā ikdienā uzreiz 10 jaunus ieradumus, cerot, ka tādā veidā viņu dzīve izmainīsies ātrāk. Taču gala rezultātā, viņi nespēj kontrolēt visus jaunievedumus un “norāvušies” vienā, pamet arī visus pārējos. Labāk mainīt visu pa mazam gabaliņam, pa solītim, nesteidzoties, bet pēc laika tu redzēsi, ka pie lielām globālām izmaiņām tevi aizveduši tieši šie – mazie solīši.
  9. Nav svarīgi, ko mainīsi pirmkārt.
    Dzīve nav sprints. Tā ir maratons. Atceries par to tad, kad lauzīsi galvu domājot par dilemmu – skriet no rītiem vai atmest smēķēšanu. Patiesībā nav svarīgi, ar kuru no ieradumiem sākt. Gala rezultātā tu tiksi līdz katrai no tām. Bet sākt vajadzētu ar to, pret kuru ir mazāka pretestība.
  10. Enerģija un miegs.
    Pirmais ir tieši proporcionāls otrajam. Ja tu neizgulies, tev nav pietiekami daudz enerģijas, lai sekotu saviem ikdienas rituāliem. Jo vairāk tu nogursti, jo biežāk “haltūrēsi” (man šodien bija pārāk smaga diena – tātad šodien var nemācīties jaunos svešvārdiņus).
  11. Parastās kārtības krišana = “noraušanās”
    Visbiežāk cilvēki “noraujas” no ieradumu pildīšanas tieši brīvdienu, svētku dienu vai atvaļinājumu laikā, tad, kad ierodas viesi. Tad, kad tiek nojaukts ierastais dienas režīms. Tas saistīts vai nu ar to, ka trigeris, kurš piestartē ieradumu nenostrādā (piemēram, tu esi pieradis meditēt pēc rīta kafijas, bet ciemos, kur atrodies, cilvēki no rīta lieto tēju), vai arī, ka režīma maiņas dēļ nav spēka vai laika ieradumam sekot (atvaļinājuma laikā esat apstaigājis 17 dažādus ekskursiju objektus un vai tad pēc tādas slodzes vēl vajag atspiesties vai taisīt presīti).
  12. Brīdināts, tātad – apbruņots.
    Cits visbiežākais iemesls, kāpēc cilvēks pārtrauc izpildīt iekdienas ieradumus, ir nespēja prognozēt grūtības, kas radīsies ceļā uz izmaiņām. Piemēram: tu esi nolēmis ēst mazāk saldumus un ej ciemos. It kā jau būtu jāsaprot, ka uz galda būs ļoti daudz kārdinājumu un tāpēc vajadzētu parūpēties par ēdienu īpaši sev. Pretējā gadījumā “noraušanās” ir garantēta.
  13. Sekot savām domām.
    Mēs visi sarunājamies paši ar sevi. Tas notiek neapzināti un tas ir normāli. Slikti, ja tev galvā mutuļo sliktas domas: “es nevarēšu”, “tas ir pārāk grūti”, “kāpēc es pats sevi ierobežoju?” u.t.t. Seko tam, ko tu runā pie sevis, un pieķēris sevi pie paniskiem garastāvokļiem, dzen tos projām.
  14. Skaties saknē un neej pēkšņu iegribu pavadā.
    Nākošo reizi, kad tev gribēsies uzpīpēt vai pieēsties uz nakti, vai aizmirst par treniņu, pacenties ne uzreiz ķerties pie šķiltavām vai ledusskapja roktura. Apstājies un padomā, kas ierosināja šo vēlmi? Vai tiešām tā ir tik stipra, kā tu domā? Paņēmis pauzi un parakājies sevī, tu sapratīsi, ka nemaz tik traki nav un nav nemaz tik grūti pretoties kārdinājumam.
  15. Motivācija.
    Salīdzini: “es neēdu treknu, lai nomestu lieko svaru” un “es neēdu treknu, lai kļūtu tievāks un nodzīvotu skaistu dzīvi”. Kurš no šiem motīviem ir stiprāks? Ja cilvēks vienkārši grib notievēt (un viņam nav nekādas problēmas personīgajā dzīvē vai karjerā), viņam būs grūti sekot ieradumiem, kas saistīti ar diētu. Taču, ja viņš zin, ka no tā ir atkarīga viņa veselība un ilgmūžība, motivācija būs daudz spēcīgāka. Noformulē pareizi savu motivāciju un pieraksti to uz papīra. Izlasi katru reizi, kad kārdinājums sāk uzmākties!
  16. Atpakaļsaite.
    Kas ir vienkāršāk: vāļāties uz dīvāna televizora priekšā vai nodarboties ar sportu? Protams, ka pirmais. Jo šī nodarbe cilvēkā izsauc pozitīvu atspulgu. Tātad, lai veiksmīgi sekotu saviem ieradumiem, ir jāparūpējas par to, lai tam būtu pozitīva atpakaļsaite. Tam palīdzēs atbildības sajūta. Piemēram: uzaicini draugu kopā paskriet (nozīmēji tikšanos – uzņēmies saistības). Pie kam tu saņemsi patīkamu “blakni” – komunikāciju ar draugu un kā sekas – lielisku atpakaļsaiti no ieraduma izpildīšanas.
  17. Sacensības – progresa katalizators.
    Ļauj sevi citiem paķert uz “vai vari”. Vai vari veselu nedēļu neēst cukuru, vai vari nedēļu no vietas sportot trenažieru zālē? Metot kādam izaicinājumu (patiesībā tas ir izaicinājums pašam sev), vienkāršāk ir sekot saviem ieradumiem. Vēl bez tā, sacensības lieliski stimulē pozitīvu atpakaļsaiti.
  18. Nekādu atrunu.
    “No viena pīrādziņa jau nekas slikts nenotiks” – ja tu sekosi loģikai “tikai vienu reizīti un vairāk – nekad”, tu praktiski kapitulēsi savu vājību priekšā. Pēc reizītes nāks nākamā, tad – trešā, ceturtā u.t.t. Atļaujot izņēmumus, tu formē domāšanu, ka atrunas tas ir normāli (taču ne katru dienu, vai ne?) un patiesībā grauj uzticēšanos sev (skat. 7. punktu.).
  19. Ieradums nav sods, bet – apbalvojums.
    Jaunu ieradumu veidošanu nevajadzētu uztvert kā smagu darbu.Ja pret treniņiem tava attieksme būs kā pret sodu, saņemsi negatīvu atpakaļsaiti un ilgi pacietības nepietiks. Taču, ja atradīsi šajā nodarbē prieku un labsajūtu (piemēram sports, kas tev patiešām patīk), atpakaļsaite būs pozitīva. izmaini savu attieksmi pret ieradumiem. Tie taču patiešām ir apbalvojums, ne – sods.
  20. Jo vairāk jaunu ieradumu vienlaicīgi, jo lielāka iespēja kapitulēt.
    Veic eksperimentu – pamēģini vienlaicīgi ieviest sev 5 jaunus ieradumus un paskaties, cik ilgi tu noturēsies? Sekot vienam rituālam ir daudz vienkāršāk kā 5 uzreiz. Racionāli sakoncentrējies uz vienu un, kad tas būs kļuvis automātisks, sāc nākošo.
  21. Traucējumi ir neizbēgami.
    Kā jau ar visu jauno – no sākuma ir entuziasms, jauns ieradums tevi iedvesmo, bet agri vai vēlu paškontrole atslābst. Tev nav jādomā par ieradumu 24 stundas diennaktī, par to jāatceras reizi dienā. Novirzes no mērķa ir neizbēgamas, taču tas nenozīmē, ka, ja esi vairākas reizes izlaidis treniņu, tev jāpamet sports vispār. Pārskati savu motivāciju un fokusējies uz savu mērķi.
  22. Raksti blogu vai dienasgrāmatu.
    Publicitāte lieliski disciplinē. Ja blogā vai sociālajos tīklos tu skaļi paziņosi, ka esi “uzsēdies uz diētas” un apsolīsi katras pārnedēļas ievietot savas bildes ar rezultātiem un savu jauno svaru, tevī pamodīsies atbildības sajūta. galu galā, kam tad gribās draugu un paziņu lokā krist ar seju dubļos?
  23. Mācies no kļūdām.
    Kritumi ir neizbēgami (skat. 21. punktu), un no tiem jāprot iegūt mācības. Katrs cilvēks ir individualitāte un tas, kas der vienam, ne vienmēr der citiem. Ja nepamēģināsi, neuzzināsi, kādas metodes ir tev efektīvākās. Kļūdas ir veids, kā mēs iepazīstam sevi un kļūdoties mēs par sevi nemitīgi uzzinām ko jaunu, tātad – kļūstam labāki.
  24. Attieksme nosaka rezultatu.
    Kā jau teicu, “noraujas” visi. Jautājums vien tāds, ko kurš dara pēc tam? Visbiežāk, ciešot neveiksmi, cilvēki sāk sevi šaustīt. Tas ir normāli. taču bieži vien vainas apziņa traucē saņemt un izprast mācību (skat. 23. punktu) un virzīties tālāk. Atceries: cilvēki, kuri veiksmīgi maina savus ieradumus, nav tie, kuri nekad nekļūdās, bet gan tie, kuri sevī atrod spēkus turpināt mainīt savu dzīvi.
  25. Pielāgoties vai nomirt.
    Ieradumi māca pielāgoties un pielāgot. Aizmirsti izpildīt vienu vai otru rituālu? Padomā, kas ir ne tā? Nepatīk tā izpildījums? Padomā, kāpēc nepatīk?  Un novērs šo nepatikas cēloni. Galvā rosās domas-parazīti (“kam man tas viss?”) , Atbrīvojies no tām un turpini.
  26. Apbruņojies ar atbalstu.
    Pie kā tu ej, kad tev ir grūti? Kā viedoklis tev ir svarīgs? Tieši šo cilvēku atbalsts tev ir vajadzīgs. Sieva, vīrs, labākais draugs, draudzene, darba kolēģis, skolotājs – kādam noteikti brīdī, kad tu grasīsies padoties un visus “pasūtīt”, jāpasaka: “Turies! Tev viss izdosies! Es ticu tev!”
  27. Neierobežo sevi
    Ļoti bieži dzirdam, ka cilvēki saka: ” Es nevaru atteikties no cukura!”, “Es nevaru dzīvot bez gaļas.” Un viņi patiešām nevar… kamēr turpina tā domāt. Patiesībā nav nekā tāda, ko tu NEvari. Taču, ja turpināsi domāt, ka no saldumiem ir atkarīga tava dzīve, tu patiešām nespēsi atteikties no tiem.
  28. Atmosfēra tev apkārt.
    Tai jāpalīdz tev. Nolēmi atteikties no saldumiem? Nepērc tos. Un palūdz tuvākajiem arī to nedarīt. Palūdz draugiem nesmēķēt tavā klātbūtnē, ja esi atteicies no smēķēšanas. Tev jāizveido tāda vide, kas palīdzēs mainīties.
  29. Minimizē “starta barjeras”.
    Neļauj sev prokrastinēt. Gatavojoties skrējienam, var domāt par to, cik grūti būs, cik daudz laika tas aizņems, cik auksti būs… Bet var aizšņorēt botas un skriet. Atbrīvojies no mentālajām barjerām. Lai meditētu, vajag vienkārši ieņemt ērtu pozu; lai rakstītu, atvērt lapu.
  30. Plāno piespiedus pārtraukumus.
    Mēdz gadīties situācijas, kad nav iespējams sekot savam plānam. Piemēram: tu dodies atvaļinājumā uz laukiem, kur nav baseina, uz kuru ikdienā esi pieradis un centies iet pēdējā mēneša laikā. Ok. Taču tev tas nav jāpieņem kā piespiedus iemesls, lai pamestu peldēšanu. Nospraud konkrētu datumu, kad atgriezīsies pie šī ieraduma. Un atgriezies pie tā, kad būs pienācis šis datums.
  31. Ieradumi ir atkarīgi no situācijas.
    Kā jau teicu, ieradumu izpildīšanu palaiž trigeri, kuri biezi vien ir atkarīgi no apkārtējās vides. Dzīve ir kustīga un dinamiska. Ja tavs trigeris jogas nodarbībām ir duša, tad telefona zvans pēc dušas, gluži nelaikā var izsist tevi no sliedēm, pārslēgt uz citām lietām. Tam jābūt gatavam.

  32. Labāks ir ienaidnieks labajam.
    Lai cik tas šķistu paradoksāli, sliktie ieradumi ļoti bieži mums ir nepieciešami. Kādam cigarete ir līdzeklis, kā noņemt stresu un, ja atsakāmies no šī “antidepresanta”, iespējams, kļūstam neiecietīgi pret tuviniekiem. Un tāpēc ir svarīgi zināt, kāds ir cēlonis šim sliktajam ieradumam un tas palīdzēs atrast veselīgāku tam alternatīvu.

  33. Esi labestīgāks pret sevi.
    Dusmoties uz sevi, sevi vainot, kad kaut kas nesanāk kā iedomāts – tas nepalīdz. Vispār nepalīdz. Tāpēc labāk paslavē sevi – pat par mikrosasniegumiem un regulāri sev atgādini, ka ej pa diezgan ērkšķainu ceļu, un centies kļūt arvien labāks, un tas nemaz nav tik vienkārši.

  34. Perfekcionisms ir naidnieks.
    Ļoti bieži cilvēki vēlas kļūt ideāli, taču pilnība un ideālisms ir sprungulis progresa ritenī. Ja tu saproti, ka neseko vienam vai otram ieradumam, tāpēc, ka tam nav ideālu apstākļu (nemeditē, jo nav piemērotas mūzikas), aizmirsti par perfekcionismu un vienkārši izdari, kas jādara. kaut bez mūzikas. Labāk maz, nekā – nekas.

  35. Tandēms.
    Divatā (ar draugu vai kolēģi) ir daudz vienkāršāk sākt kādas pārmaiņas un pieturēties pie jaunajiem ieradumiem. Tā, ja nu esi nolēmis sākt kādu diētu, piedāvā to darīt arī draudzenei vai dzīvesbiedram. Tu būsi pārsteigts, cik labi būs rezultāti.

  36. Ieradumu mainīšana ir lielisks pašiepazīšanas veids.
    Ieradumi ir ne tikai instruments tam, lai mainītu dzīvi, bet arī lielisks instruments sevis iepazīšanai. Strādājot pie kāda ieraduma nostiprināšanas savā dzīvē, tu daudz ko jaunu uzzināsi par sevi. Kas tevi motivē, cik esi racionāls, kādas iekšējās un ārējās balvas vislabāk uz tevi strādā u.t.t. Tikai dažu mēnešu laikā, mainot ieradumus, tu par sevi uzzināsi vismaz 10 reizes vairāk, kā uzzināji pēdējos 10 gados. Tāpēc ieradumus mainīt ir ļoti veselīgi, noderīgi un nepieciešami, neatkarīgi no tā, vai tas tev izdosies vai nē.Avots: http://lifehacker.ru/
    No krievu valodas tulkoju pati, taču neesmu profesionāls tulks, tāpēc, pārpublicējot, variet minēt manu vārdu, lai pēkšņi kads jums nepārmestu neprofesionalitāti 😉
Advertisements