Nekā nejauša…

12345579_1093543327352390_7097064404784231271_n

Dieva īstais laiks. Dievs zina, ko dara…
Šis stāstiņš lika aizdomāties
“Viss, kas notiek, notiek uz labu. Pārstājiet raizēties par nākotni un aizmirstiet parpagātni.
Pēc 11. septembra notikumiem Dvīņu tornī kāda firma uzaicināja dzīvus palikušos darbiniekus uz tikšanos. Drošības dienesta priekšnieks par tiem pastāstīja šādus stāstus… un visi šie stāstiņi bija it kā par SĪKUMIEM.
• Varbūt tas jau visiem ir zināms, bet pats firmas vadītājs todien izdzīvoja tāpēc, ka viņa bērnam bija jāsāk iet bērnudārzā.
• Kāds cits darbinieks palika dzīvs tāpēc, ka tā bija viņa kārta tajā dienā kolēģiem atnest baltmaizes riņķīšus.
• Kāda sieviete nokavēja darbu, jo modinātājs nebija nozvanījis laikā.
• Kāds cits darbinieks nokavēja autobusu.
• Kāda sieviete tajā rītā bija iegāzusi sev klēpī ēdienu, un apģērba maiņa bija prasījusi savu laika tiesu.
• Kādam citam neiedarbojās auto.
• Kāds atgriezās atpakaļ, lai atbildētu uz telefona zvanu.
• Vēl kādam citam bērns no rīta niķojās un nespēja laikā saģērbties, lai izietu no mājas.
• Vēl kāds nekādi nespēja noķert taksi.
• Un vēl kāds turpat vai neticams gadījums. Kāds vīrs tajā rītā bija uzvilcis jaunus apavus un devās uz darbu. Bet pa ceļam viena kurpe bija tā noberzusi kāju, ka viņš iegāja aptiekā, lai nopirktu pret tulznu plāksteri. Tikai tāpēc viņš šodien vēl ir dzīvs.
Tāpēc, tagad, ja man nākas iesprūst satiksmes sastrēgumā, ilgi gaidīt liftu, atgriezties, lai atbildētu uz kādu telefona zvanu, vai tad, ja bērni lēni ģērbjas, vai es pats nevaru atrast auto atslēgas, es nedusmojos un neizrādu neapmierinātību, es ievēroju visus luksofora signālus un zinu, ka…
Dievs ir visu laiku savā darbā un mani vēro.
Lai Dievs turpina mūs svētīt ar visiem tiem uz nerviem krītošajiem sīkumiem un, lai mēs vienmēr atceramies šo sīkumu iespējamo mērķi!”

Autors: Māra Brante

Advertisements