Dievišķums ir visur

11855826_987228057965353_7275310732773302581_n

Kļūsti kā mazs bērns – dejojošs, dziedošs, klaigājošs un tu sāksi apzināties dievišķumu! Pēkšņi tu apjautīsi to visapkārt. Pēkšņi tu apjautīsi, ka neesi sadevies rokās ar sievieti, bet gan Dievs tur tavas plaukstas savās rokās; tu neesi sadevusies rokās ar vīrieti, – tas ir Dievs. Rotaļīgi ieskatoties otram acīs, tu pēkšņi tiksi ierauts nezināmos dziļumos, nezināmos tavam prātam. Tu sāksi izzust dziļā nebūtībā.

Tas ir Dievs! Dievs nemājo svētajos rakstos, tas mīt cilvēku acīs un ziedos, un upēs, un mēnesgaismā. Dievs ir ierakstīts visur! Nemeklē svētajos rakstos. Un, ja tu nespēj atrast Dievu dzīvības pilnos kokos – zaļos un sarkanos, un zeltainos –, ja tu nespēj atrast Dievu tur, tad tu to neatradīsi arī Bībelē, Korānā un vēdās. Kā gan tu varētu to atrast tur, ja tu to nevari atrast šeit? Tiklīdz tu būsi to atradis Šeit, tu to atradīsi it visur… Dievišķums ir visur.

Dievišķums ir visur, kad tas ir atrasts, taču tev to vajadzēs atrast dzīvē, rotaļīgumā.

Rotaļīgums padara tevi maksimāli dzīvu. Nopietnība tevi sakropļo. Tu kļūsti sarucis, sasalis. Tu kļūsti aizvērts, izolēts. Tu kļūsti egoists.

Tieši tāpēc cilvēki tik ļoti lolo nopietnību – nopietnība dod ego, rotaļīgums to atņem.

– Ošo

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements