Kāpēc mēs baidāmies uzņemies atbildību par sevi?

11694064_393183914139602_6257192413668292995_n

Jums jau no pašas bērnības ir mācīts neuzņemties atbildību. Jums ir mācīts atšķirties. Jums ir mācīts būt atbildīgiem par savu tēvu, par savu māti, par savu ģimeni, par savu dzimteni, arī par visādām muļķībām. Bet jums nav stāstīts, ka jums jāuzņemas atbildība pašam par sevi, ka nav neviena, kurš uzņemsies jūsu atbildību.

Nē, gluži pretēji, jūsu vecāki uzņēmās jūsu atbildību. Jūsu ģimene uzņēmās jūsu atbildību. Mācītājs uzņēmās atbildību par jūsu garīgo augsmi. Jums tikai bija jāseko visiem šiem cilvēkiem un jādara viss, ko viņi liek. Kad jūs esat izaudzis un vairs neesat bērns, rodas lielas bailes, jo jums ir jābūt atbildīgam. Bet jūs nekad agrāk tāds neesat bijis.

Jūs ejat pie mācītāja izsūdzēt savu grēku… Kādas muļķības jūs darāt? Pirmkārt, domājat, ka esat grēkojis. Otrkārt, jūtaties vainīgs, ka esat to izdarījis. Treškārt, tagad jums jāiet pie mācītāja un šis grēks jāizsūdz, lai viņš varētu lūgt Dievu jums to piedot. Vienkārša lieta ir kļuvusi tik sarežģīta, tik nevajadzīgi gara.

Lai ko jūs būtu izdarījis, jūs to gribējāt darīt, tāpēc izdarījāt. Un kuram gan ir tiesības noteikt, kas ir grēks un kas nav grēks? Nekur nav nekādu kritēriju vai svaru kausu, kas novērtētu to, ko esat izdarījis – vienu kilogramu, divus kilogramus vai trīs kilogramus… Cik tālu jūs esat grēkojis? – vienu jardu, divus jardus, trīs jardus? Un kas tas bija par grēku, un kas ir tas priesteris, kuram jūs gatavojaties to izsūdzēt?

Es jums nemācu būt atbildīgiem par katru. Par tēvu, māti, valsti, reliģiju vai partiju – neesiet atbildīgs par visiem. Jūs neesat atbildīgs par visiem. Esiet atbildīgs tikai par sevi. Dariet to, ko jums gribas darīt. Ja tas ir nepareizi, nekavējoties jūs saņemsiet sodu. Ja tas ir pareizi, atalgojumu jūs saņemsiet tūlīt, nekavējoties. Nav cita veida, kā rīkoties.

Šādi jūs paši noskaidrojat, kas ir pareizi un kas ne. Jūs attīstāt jaunas sajūtas. Jūs uz visu sāksiet raudzīties citādi. Acumirklī sapratīsiet, kas ir nepareizi, jo agrāk būsiet daudzas reizes kļūdījies un vienmēr cietis no sekām. Jūs zināsiet, kas ir pareizi, jo, kad vien jūs rīkojāties pareizi, jūs par to saņēmāt lielu atzinību. Cēlonis un rezultāts ir kopā, tos nešķir gadi un dzīves.

Jūs esat atbildīgs. Ja vēlaties un izbaudāt kādu noteiktu darbību, lai gan tas sagādā ciešanas, tad dariet to.

Tas ir labi, jo jūs to izbaudāt. Ciešanas nav tik lielas, lai jūs atturētu no prieka, ko sniedz jūsu darbība. Bet tas atkarīgs no jums, tikai un vienīgi jūs to varat izlemt. Ja ciešanas ir pārāk lielas un rīcība nesniedz nekādu prieku, un tai noteikti seko lielas sāpes – kurš gan pie tā ir vainīgs, ka esat pilnīgs muļķis. Un vai kāds to var ietekmēt?

Tas ir tas, kā es domāju – būt atbildīgam pašam par sevi. Nav neviena, uz kuru jūs varētu novelt savu atbildību, bet jūs vienmēr meklējat kādu, kuram to uzvelt. Pat uz tādu nabaga vīru kā es, kas nepārtraukti turpina sacīt, ka es ne par ko un nevienu neesmu atbildīgs. Un tomēr, kaut kā dziļi sevī jūs domājat, ka es jokoju.

Es nejokoju. Jūs domājat – viņš ir mūsu skolotājs, jūs droši vien domājat, kā gan viņš var teikt, ka nav atbildīgs? Bet jūs nesaprotat. Noveļot savu atbildību uz mani, jūs kļūstat garīgi atpalikuši, bērnišķīgi. Jūs nekad neizaugsiet.

Vienīgais veids, kā izaugt, ir pieņemt visu labo, slikto, priecīgo un bēdīgo. Jūs esat atbildīgs par visu, kas ar jums notiek. Tas jums sniedz milzīgu brīvību.

Priecājieties par šo brīvību. Priecājieties par milzīgo izpratni, ka jūs par visu savā dzīvē esat atbildīgs. Tas jūs padarīs par to, ko es saucu par individualitāti.

– Ošo

No Normunda Astras bloga

Advertisements