Lec!

2079355-R3L8T8D-650-259ad202197c

Vai esat dzirdējuši par eksperimentu ar blusām? Viss notika tā – zinātnieki paņēma stikla burku, kurā ielaida blusas un uzlika tai vāku. Blusas lēkāja, lēkāja, sitās pret vāku. Pagāja dažas dienas un vāku noņēma. Tagad blusām vairs “griestu” nebija, taču tās turpināja lēkāt tā, it kā vāks būtu tur, kur bijis – burkas robežās. Tas ir oficiāli fiksēts eksperiments un to varat noskatīties filmiņā…

Noskatieties un tad lasiet tālāk.

Mans vēstījums ir ļoti vienkāršs – izdariet visu, lai arī jūs nebūtu šādas blusas, ar sevis iedomātajiem griestiem jau trešajā paaudzē!

Jums patika doma par pēcnācējiem (no video)?

Tad, lūk, ATZĪT TO, ka mēs paši esam tādi pēcnācēji, kas vienkārši kopē sava tuvākā cilveku loka uzstadījumus, pārliecības jau no bērnības – tas nozīmē spert pirmo soli ceļā uz atbrīvošanos.

Nav šķēršļu. Nav griestu. Mēs neesam nekādas blusas, lai arī – Dieva radības. Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne, kuram dota izvēles brīvība, kurš var un drīkst NESEKOT saviem instinktiem, ieradumiem un vecajām pārliecībām.

Blusas NEVAR to nedarīt, tās ir no dabas ieprogrammētas, bet cilvēks var programmēt sevi pats, ar ko arī atšķiras no dzīvniekiem.

Zvēri un kukaiņi nevar saknē izmainīt savu dzīvi, radīt sevi no jauna. Bet tad, kad to nevar cilvēks, viņš kļūst līdzīgs blusai, dzīvo savu primitīvo instinktu līmenī, neizmantojot savas patiesās dabas varenību un potenciālu.

Kā izrauties ārpus šī rāmja un iedomātajiem griestiem, lai savā dzīvē veiktu nopietnu lēcienu uz priekšu?

0. Nulles punkts — vispirms vispār saprast, kāda ir atšķirība starp jums un blusu no burkas. Ja uzskatāt, ka viss šajā pasaulē ir jau nolemts, tad es tur neko palīdzēt nevaru..

Cilvēkam ir saprāts,domas, emocijas un spēja to visu vadīt (tas nav nevienai citai dzīvai būtnei), tāpat viņam ir izvēles brīvība – izmantot to vai dzīvot atbilstoši pagātnes ieradumiem un uzstādījumiem. Jums lemt!

1. Uzzināt, ka ierobežojošo griestu nav, var tikai augstu lecot.

Turklāt patstāvīgi, neskatoties uz to, ka blakus visi “lec savādāk”.

Ja vēlaties savā dzīvē pārmaiņas un izrāvienu, jums jālec, jālec un jālec, citu variantu nav.

Arī es agrāk mēģināju izrauties ar domu spēka palīdzību, ar vizualizācijām, domājot, ka darbībām nav nozīmes. Tam patērēju savas dzīves septiņus gadus, kuru laikā šis un tas pamainījās, taču nekas tāds – ievērības cienīgs. Pēc tam man apnika “censties” un es sāku darīt! Paskatoties atpakaļ, redzu, ka man bija vajadzīgi 3 mēneši, lai sajustu pirmo kvalitatīvo lēcienu savā dzīvē (finansu, emocionālais un fiziskais līmenis). Bet tie bija 3 mēneši kā 3 gadi – pārcilvēciskas piepūles un maksimāla paātrinājuma. Tas nenozīmē, ka es vairs neizmantoju vizualizāciju vai afermācijas vai domu spēku. Taču tagad tie ir instriumenti tam, lai veiktu darbības nevis aizvietotāji.

Pareizi darīt – ir efektīvāk kā vienkārši «pareizi domāt». Bet pareizi darīt un pareizi domāt  – tas ir ieskrējiens lielam lēcienam.

 2. Ar vienu strauju lēcienu būs par maz, noteikti ir jāsaglabā augstums.

Uzlidot un pēc tam atkal atgriezties iepriekšējā līmenī – ir pats izplatītākais stāsts tiem, kuri vēlas visu “ātrāk”.

Kaut ko līdzīgu pārdzīvo dažādu prakšu mīlētāji, līdzīgi, piemēram Vipassana – kad skarba 10 dienu prakse burtiski piespiež tevi izdzirdēt pašam sevi daudz labāk, kā tu dzirdi savā ikdienas dzīvē un šķiet, ko TĀDU aizmirst nav iespējams. Bet cilvēki aizmirst un aizmirst diezgan ātri. Visi, kuri pārstāj praktizēt. Atgriežas nervozitāte, nemiers un no bijušās līdzvara sajūtas nav ne vēsts. Tas attiecas arī uz jebkuru diētu, sporta aktivitatēm vai kadu no mentālajām disciplīnām.

Beigsiet praktizēt – pazaudēsiet formu. Lai ko jūs sāktu darīt – jums jābūt spējīgiem to turpināt.  Vēlaties dzīvot daudz labāk? Tur ir pavisam citas likmes. Vai esat gatavi tās uzturēt pastavīgi?

Runa ir par to pašu regularitāti, spēju turēt ritmu un tempu, bez kuriem savu izrāvienu uzturet nebūs iespējams. Var jau pa retam palūrēt to cilvēku logos, kuri dzīvo “pa lielam”, bet lai pats sevi varētu izvest pavisam citā līmenī – ārpus savas “burkas”, ir vajadzīga milzu pacietība. Es pat teiktu, stūrgalvīga neatlaidība..

Tas nenozimē – dzīvot mūžīgā saspringumā, tas nozīmē – prast atslābināties, priecāties, smieties, paliekot stūrgalvīgi neatlaidīgam savos dzīves mērķos un tos nezaudējot iemācīties gūt baudu un prieku no procesa.

Teikšu no savas pieredzes, tas ir daudz patīkamāks stāvoklis nekā iekšēja izlaidība, kuru bieži slēpj aiz tādām  frāzēm kā piemēram – “peldēt pa straumi”. Esmu izgājusi abus variantus un zinu atšķirību.

Blusām bija vajadzīgas 3 dienas, lai pierastu pie jaunajiem apstākļiem un vairāk nekad tos nemainīt, jums, iespējams, vajadzēs 3 gadus, lai savā apziņā nostiprinātu jaunās domas un jaunos dzīves standartus. Un tikai tie, kuri gatavi ilgstošai sevis pārkārtošanai – var pa īstam sevi izveidot no jauna un izmainīt savu dzīvi kardināli.

Visi, kam vajadzīgas ātras pārmaiņas, nekad nepārkārtosies tā – pa īstam, pat ilgstošā laika posmā, bet tie, kuri gatavi ilgstošam aplenkumam, var atklāt, ka izrāviens noticis daudz ātrāk, kā cerēts. Tāds, lūk, paradokss. Kaut gan, nekā paradoksāla tur nav.

Ja pastavīgi nestradāt ar sevi un saviem mērķiem, ātri atgriezīsies vecajā, ierastajā “burkā” un lēkāsi “kā visi”, biedējot jauno paaudzi, ka ar pārāk augstem lēcieniem var kaklu nolauzt.

Tajā pat laikā, blakus vienmēr būs kāds, kurš izrausies, kuram izdosies, neko nesalaužot un nenolaužot, kurš ar platu smaidu izgaisīs tālē – tuvāk jauniem horizontiem un iespējām. Tikai jums pašiem lemt – aizvērt acis un tēlot, ka neredzat šos drosmīgos un laimīgos, vai arī – iedvesmoties un noticēt saviem spēkiem, lai turpinātu Savu Ceļu – tālāk no ierobežojošās “burkas”. Neesat taču blusa!

Pārmaiņām būt!

Olesja Novikova

Tulkoja; Ginta FS

Advertisements