Oho, atkal francūzietes!

gimene7

9 franču strādājošo mammu principi!!!

Visi, kam ir bērni, sapņo par to, lai tie gulētu naktīs, nerīkotu histērijas tad, kad viņiem saka “nē”, pieklājīgi uzvestos sabiedrībā, ar apetīti ēstu ēdienu, ko viņiem dodam. Un, protams, būtu labi, ja visu to darītu patstāvīgi, nevis mammas stingrajā vadībā. Tāpēc, ka mammai laiks doties uz darbu, vai arī viņa jau strādā, vai arī nekad nav pametusi savu darbu.

Amerikāņu rakstniece Pamela Drukermane savā bestsellerā “Franču bērni nespļaudās par ēdienu” ļoti pamatoti ir pierādījusi to, ka franču bērnu audzināšanas metodes lieliski palīdz tikt galā ar lielāko daļu mūsdienu vecāku murgu. Viņa noformulēja 9 svarīgākos francūžu bērnu audzināšanas principus – tieši strādājošajām mammām.

1. noteikums: ideālu mammu nav

Strādājoša mamma vienmēr cenšas aptvert neaptveramo: būt ideāla mamma un vienlaicīgi, veidot veiksmīgu karjeru. Faktiski viņa strādā divās maiņās — ofisā un mājās. Droši vien visām strādājošajām mammām šīs sajūtas ir labi pazīstamas.

Tad, lūk,francūzietēm ir teiciens: “Ideālu mammu nav.” Un nav nekādas vajadzības būt ideālai. Un tā ir svarīgākā un pati galvenā ideja.

Un vēl, neuztveriet bērna bērnību kā maratona startu, kura finišs — bērna iestāšanās universitātē. Arī francūži pilnīgi noteikti vēlas, lai viņu bērni būtu veiksmīgi, taču viņi necenšas vakaros pēc darba piespiest bērnu tūkstošjūdžu soļiem veikt dabīgos attīstības etapus. Piemēram: nemāca lasīt un rakstīt līdz sešu gadu vecumam. Franču mammas uzskata, ka daudz svarīgāk līdz skolai ieaudzināt bērnā tādas prasmes kā: uzmanības koncentrēšana, komunikācija un paškontrole. Pirmkārt, tas neprasa speciāli tam veltītu laiku, bet ir neatņemama audzināšanas sastāvdaļa. Otrkārt: tieši šīs spējas, un ne varēšana trīs gados skaitīt līdz 100 un atpakaļ, izveido pamatīgu bāzi tam, lai bērns būtu veiksmīgs mācībās.

2. noteikums: jums vienmēr jābūt savam ienākumu avotam

Amerikā ir pieņemts ticēt burvju pasakai par brīnišķīgu laulību kā sinonīmu mierīgai, bezrūpīgai dzīvei. Galvenais — veiksmīgi apprecēties un iegūt sev vīru ar stabiliem ienākumiem un tad jau var arī nestrādāt. Francijā tā nav.

Franču mammas ir pārliecinātas, ka sievietēm noteikti ir vajadzīgs savs ienākumu avots. Pat tad, ja viņu laulība ir veiksmīga un vīrs pelna lielu un labu naudu. Ir ļoti svarīgi, lai viņai būtu profesija, darbs un jebkurš stabils ienākumu avots. Savai drošībai. Un viņas uzskata, ka tas ir ļoti svarīgi tieši bērna dēļ.

Francūzietes ļoti ātri pēc dzemdībām dodas darbā, jo viņām skaidri ir jāzin, ka arī tad, ja kas notiks un nāksies bērnu audzināt vienai, viņai būs ienākumi. Šī nostāja ir gluži pragmatiska un taja nav ne pilītes franču romantikas, toties tā ļoti palīdz dzīvot.

3. noteikums: nedrīkst veltīt savu dzīvi tikai bērnam

Mātes rūpes pār bērniem ir lieliska ilustrācija bezgalības principam. Mēs vienmēr centīsimies viņiem palīdzēt. Tas ir tāds labprātīgs, mūžīgs upuris.

Taču franču kultūras pamatā ir ļoti svarīga ideja: jebkuram cilvēkam (īpaši vecākiem) ir vajadzīgs laiks un telpa, kas pieder pašiem.

Pie kam, tas tiek izdalīts ne balstoties uz principu: “kas paliek pāri” un ne: ja es izdarīšu bērniem to un to, tad viņi man un tad varbūt es vēlāk atļaušos sev…. Vai arī: tikai tad, kad es bērnam izdarīšu visu iespējamo, tad es atļaušos sev… Nē, nekadā gadījumā!

Lai ģimenē uzturētu līdzsvaru, ir ļoti svarīgi, lai kāda daļa dzīves būtu tikai jūsējā. Tas var būt darbs, kaut gan – nav obligāti. Tā var būt jebkura jūu aizraušanās, hobijs, tikšanas ar draugiem — vienalga kas, kaut vai orhideju audzēšana. Francūži ir pārliecināti, ka, ja jūs visu savu laiku veltāt bērniem, ja jūsu pasaule griežas tikai ap viņu, tas ir ļoti bīstami pirmkārt pašam bērnam. 

4. noteikums: laiku pa laikam attālinoties no bērna jūs kļūstat arvien labāka māte

Ja bērns pieradīs, ka jūs vienmēr esat viņam blakus, un visu laiku esat iesaistīta it visās viņa darbībās, katru sekundi esat ar viņu, viņš neiemācīsies būt patstāvīgs. Vēl vairāk – viņš neiemācīsies būt uzmanīgs pret citiem cilvēkiem, neiemācīsies ievērot viņu vajadzības, neiemācīsies līdzpārdzīvot.

Ikviena francūiete intuitīvi jūt: laiku pa laikam nedaudz attālinoties no bērna, viņa tam dara tikai labu.

Ir ļoti svarīgi saprast, ka tā nav kaut kāda radikāla pozīcija. Jūs nepiesauc momentā pamest bērnu, aizbraukt uz trīs nedēļām uz spa-kūrortu, nodarboties tikai ar sevi un nedomāt par bērnu. Runa ir par to, ka mierīgi pieņemt domu, ka tad, ja jūs visu savu laiku pavadat ar kādu cilvēku — nav svarīgi, cik ļoti jūs viens otru dievinat, — jūs vienalga agri vai vēlu sāksiet viens otru kaitināt. Un tas nav attiecināms tikai uz mammu, bet arī uz bērnu.

5. noteikums: aizmirstiet par vainas apziņu

Nav nekādas jēgas tam, ka nemitīgi izjūtat vainas apziņu sava bērna priekšā – par to, ka stradājat un neveltat viņam pietiekami daudz laika. Tās ir destruktīvas sajūtas, kas vienalga neko nemainīs. Jums vienalga neatradīsies lieks laiks, ko pavadīt kopā ar bērnu.Galvenais, ko varat darīt – būt pa īstam kopā ar savu bērnu brīvajā laikā – ne vienkārši būt blakus pastaigā, runājot pa telefonu ar draudzeni, bet – būt kopā.

Kad esat darbā, nav nekādas vajadzības visu laiku uztraukties par bērnu. Jūs taču neesat tikai māte, bet arī kolēģe, draudzene, sieva. Vienīgais, ko patiešām esat parādā savam bērnam – būt mierīgai, būt šeit un tagad brīžos, kad esat kopā.

Un vēl, audziniet savos bērnos pacietību, nav vērts domāt, ka tā ir iedzimta īpašība. Francūži pacietību uztver kā muskuli, kuru vajag trenēt, pie kam jau no agra vecuma. Neleciet no galda, ja jūs strādājat,  bet bērns prasa paskatīties, kādu mājiņu no klucīšiem viņš uzcēlis. Maigi paskaidrojiet mazulim, ko jūs darāt un palūdziet nedaudz uzgaidīt. Sākumā viņš varēs nogaidīt dažas sekundes, vēlāk – jau minūtes. Viņš iemācīsies izklaidēt sevi pats un rotaļāties patstāvīgi un pats tiks galā ar savu vilšanos, ka viss nenotiek tā kā viņam gribās un uzreiz.

Šī mācība bērnam ir ļoti svarīga, tā uzskata francūži, jo tikai tā bērns uzzinās, ka viņš nav Visuma centrs un iemācīsies pieaugt.

6. noteikums: nekļūstiet par “mammu – taksi”

Šis noteikums tieši saistīts ar iepriekšējo. Necentieties savu “nebūšanu” klāt savam bērnam aizstāt ar ārkārtīgi lielu daudzumu dažādiem pulciņiem un izklaidēm.

Parīzietes, kad izvēlās ārpusskolas pulciņus saviem bērniem, vienmēr izvērtē, kā tie iespaidos viņu personīgās dzīves kvalitāti!!!!!!!!!!!!!!

Mammu, kura visu dienu vadā savu bērnu no viena pulciņa uz otru, Francijā nekad nenosauks par pašaizliedzīgu. Vēl jo vairāk, ja to darot viņa kaitē savam darbam. Par tadu mamu teiks, ka viņa pilnīgi ir zaudējusi līdzsvara sajūtu. Un arī bērniem šāda veida upurēšanās nav vajadzīga. Protams, bērnam ir ļoti svarīgi iet uz baseinu vai uz mūzikas nodarbībām, vai sportu, taču pilnīgi noteikti ir jāatstāj laiks, ko bērni pavada patstāvīgi savās mājās. Lieka psiholoģiska un fiziska slodze par labu nenāk.

7. noteikums: vecāku attiecībās ir daļa, kurā bērns nepiedalās

Nekad neaizmirstiet, ka ģimenes pamatā ir laulātais pāris.

Vienmēr atrodiet laiku lai pabūtu divatā ar vīru.

Francijā visa vecāku teritorija bērnam pieder tikai pirmos trīs mēnešus. Pēc prezidenta laika analoģijas šis periods saucās “pirmās simts dienas”. Šajā laikā bērns var gulēt vecaku istabā vai pat vecāku gultā. Taču pēc tam, bērnu pieradina gulēt savā gultiņā un savā istabā.

Jūsu guļamistabai jābūt tai vietai, kurā esat divatā un kas pieder tikai jums. Bērni nedrīkst traucēt vecākus, kad vien viņiem iegribās. Bērnam skaidri jāzin — vecākiem ir daļa dzīves, kurā viņš nepiedalās.

8. noteikums: vakars — pieaugušo laiks, viena brīvdiena nedēļā — jūsu «medus brīvdiena»

Vairums franču vecāku izbrīvē sev vienu brīvdienu mēnesī, kad laiks ir tikai diviem vien. Tad tiek atlikti visi darbi, bērni aizsūtīti pie vecākiem vai ar auklītēm. Ne darbs, ne bērni šajās brīvdienās nepiedalās. Vārtieties pa gultu, atpūšaties laukos, brokastojiet ilgi un mierīgi, skatieties kino, dariet visu, ko citās dienās nevarat izdarīt. Un galvenais šajā sakarā neizjūtiet vainas apziņu un sirdsapziņas pārmetumus. Tas ir pilnīgi normāls mīlošu vecāku laika pavadīšanas veids.

Pārēja laikā franču vecāki ļoti stingri skatās, lai bērni laikā ietu gulēt. Pēc vakara pasaciņas vai šūpļa dziesmas vienā un tajā pašā laikā bērnam jābūt gultā. «Pieaugušo laiks» — tā ir cilvēka bāzes nepieciešamība un vecāku tiesības, ja tā vēlaties.

Francūži uzskata, ka laimīgas ģimenes pamats ir laimīgi un mīloši vecaki.

No sirds to paskaidrojiet saviem bērniem un viņi to sapratīs un pieņems.

9. noteikums: jūs esat boss

Iespējams, tas ir pats grūtākais no noteikumiem.

Apzināties un pieņemt to, ka jūs esat boss. Ne – diktators, bet boss.

Tas ir atšķirīgi. Jūs bērniem dodat pietiekami daudz brīvības, tur, kur tas ir iespējams, jūs rēķinaties ar viņu viedokli un vēlmēm, bet lēmumus pieņemat jūs. Atcerieties par to! Jūsu ģimenes piramīdas virsotnē esat tieši jūs. Ne bērni, ne aukles ne jūsu vecāki.

Protams, tas nav viegli, bet bērni labāk attīstās tieši skaidri noteiktās robežās. Viņi jūtas daudz mierīgāki un līdzsvarotāki un drošāki, kad pie kuģa stūres ir pieaugušie. Iemācieties atslēgas momentos pateikt skaidru “nē”. iemācieties stingri pateikt bērniem to, ko jūs tagad darīsiet. Un uzreiz sapratīsiet, kad jums tas izdosies – jūs momentā sajutīsieties kā boss.

http://lady.tut.by

Tulkoja: Ginta FS

P.S. Es ļoti priecājos, ka atradu šo rakstu, jo vēl vakar vakarā, pēc nēsāšanās ar bērniem pa treniņiem un dejām, sapratu to, ka kaut kas nav kārtībā. Pēc tam, runājām ar “meitenēm” par šo “neesmu ideāla mamma, šausmas, ko darīt” – un, re, šodien atbilde tieši laikā. Nomierinaties, meitenes – mammas, viss ar mums ir kārtībā. Vēl tikai piekoriģēt dažus punktus un esam francūziete 😉

Advertisements