Burvju monēta

nauda_smiltis6

Gāja pa ceļu puisis. Skatās, uz ceļa guļ monēta.
«Re, – viņš padomāja – monēta arī ir nauda!»
Pacēla to un ielika maciņā.
Gāja tālāk un domāja:
«Ko es darītu, ja atrastu tūkstoti? Nopirktu tēvam un mātei dāvanas!»
Kā tikko viņš to padomāja, sajuta, ka maciņš kļuvis biezāks. Ieskatījās tajā, bet tur — tūkstotis.
«Jocīgi! — viņš izbrīnījās. – Bija viena monētiņa, tagad – tūkstotis!
Un ko es darītu, ja atrastu desmit tūkstošus? Nopirktu govi un pienu dotu vecākiem! Viņi būtu laimīgi.»
Skatās, makā jau desmit tūkstoši!
«Brīnumi! – nopriecājās laimīgais, – Kas tad notiktu, ja es atrastu simts tūkstošus? Nopirktu māju, apņemtu sievu un savā mājā atvestu savus vecākus! Lai dzīvo, tā viņiem būs labi un ērti!»
Ātri atvēris maku, ieraudzīja, ka tur guļ simts tūkstoši!
Un te pēkšņi viņu pārņēma šaubas:
«Varbūt neņemt sev līdzi jaunajā mājā vecākus? Ja nu viņi neiepatiksies jaunajai sievai? Labāk lai dzīvo savā – vecajā mājā. Un govi turēt negribās, labāk nopirkšu kazu. Dāvanas pārāk daudz nepirkšu – tie ir pārāk lieli izdevumi… Pietiks ar dažām…»
Un pēkšņi jūt, maciņš kļuvis maziņš un viegls!
Pārbijās, atvēra un ieraudzīja – atkal tā pati viena monēta.

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements