Par labajiem vārdiem

paldies3

Labo vārdu noslēpums ir tajā, ka tos ir jāizrunā

Vakar, skrienot ārā pa durvīm, pateicu «paldies» pieturot durvis sētniecei — tadžikiešu meitenei. Viņa izbrīnā sastinga, pēc tam nesapratnē pasmaidīja… Man palika nedaudz kauns. Kāpēc tik reti to saku?

«Paldies!»

Te neiet runa par pieklājības formām. Runa ir par burvju vārdiem. Atcerieties bērnību? «Kādu burvju vārdiņu tu zini?» — «Lūdzu!» — un kā ar burvju atslēgu atveras visas durvis, tajā skaitā vecmāmiņas skapis,kurā glabājas gardie ievārījumi un izlīdzinās krunciņas mammas pierē…

Pats svarīgākais burvju vārdiņu noslēpums ir tas, ka tos jāizrunā. Ne jāpadomā. Ne jānorij. Ne jāuzskata, ka tas ir pats par sevi saprotams.

Un jāizrunā no visas sirds, patiesi.

Viss, pilnīgi viss, kas man ir, ir pateicoties kādam. Pateicoties saviem vecākiem es vispār esmu. Pateicoties skolotājiem – kaut ko zinu un esmu iemācījusies. Pateicoties draugam jūtos ērti neērtās situācijās. Pateicoties kādiem, man nepazīstamiem cilvēkiem es varu sēdēt pie datora un rakstīt šos vārdus. Un tālāk – arvien vairāk. Pateicoties saulei es esmu dzīva – rudenī to izjūt vēl labāk. Pateicoties savam sunītim es vakarā uzkrāju spēkus un prieku. Pateicoties kokam aiz loga, mākonim debesīs, vāverei parkā, miskastes maisiņu izgudrotājam, maršruta taksometra vadītājam, smieklīgajam puikam pagalmā…. Pateicoties mīļotajam cilvēkam… Pateicoties savam bērnam…. “Pateicoties”… Skaists vārds “Pateicos”! – viņa radinieks

«Paldies!»

Biežāk teiksim “paldies”. Sauksim viens otru vārdā – arī tas ir burvju vārds. Ieskatīsimies viens otrā pat tad, ja satiekamies katru dienu. Atzīmēt kaut ko jaunu – tas nozīmē “komplimenti”, un arī tie ir burvju vārdi. Galvenais, nepiesārņot sev galvu ar dažādiem minējumiem: “un, ja nu mani ne tā sapratīs?”, “ko es tur līdīšu ar saviem paldies!”…

Paldies jums, ka izlasījāt!

Olga Naumova

Ilustrācija: Jūlija Glavnaja

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements