Sievietes brieduma pazīmes

Film 'The World is Not Enough' By Michael Apted

Izlikties, ka nekas nav noticis. Ir tāds variants “krīzes” uzvedībai. Uzturēt jaunas, seksuālas, pievilcīgas meitenes tēlu. No šejienes tad arī dīvainās frizūras, meikaps, spilgtie un kliedzošie tērpi, kas vairāk piestāvētu jaunām, divdesmitgadīgām meitenēm nevis sievietei ap 40. Apkārtējie redz šo neatbilstību. Taču viņa turpina censties būt meitene. Un tas tāpēc, ka viņai briedums nozīmē – būt vecai. Lūk tādus jokus ar mums izspēlē tēli.

Skumjas pēc zaudētajām emocijām (mīlestības un tuvības) cenšas izlauzties seklos, īslaicīgos romānos, kas vēl vairāk padziļina ciešanas un ir pārāk saspringti, kā pēdējais kaisles uzliesmojums. Ja nav sajūtas, ka tevi mīl, rodas konflikti ģimenē. Un, ja vēl partneri piemeklējusi personīgā pusmūža krīze… pietrūkst uzmanības, pazūd iedvesma. No tā cieš darbs, nav dinamikas attīstībā. Jā, protams, un nodarboties ar biznesu šķiet garlaicīgi.

Bailēs no nenoteiktās nākotnes pamostas reliģiozitāte, tieksme pēc garīgajām praksēm, sākas nebeidzami personības izaugsmes un veiksmes treniņi. Paldies Dievam šodien garīgā “fast food” ir pietiekami. Daudzuprāt sievietes gaida trīs izejas no šīm lamatām.

1. Māja. Pēc būtības – tas ir tas pats ģimenes laimes tēls, tikai tagad jau divu tūkstošu gadus vēdisko gudrību argumentēts. Vīrs – mednieks un aizsargātājs. Savukārt sieva nedrīkst strādāt, viņai jābūt mājas pavarda sargātājai.

2. Karjera. Pretējais variants – “trešās tūkstošgades sieviete”, kura tiecas pēc sociālās varas, līderisma un tāpēc netērē savu laiku uz dzīves banalitātēm. Pēc būtības tā ir no vīrieša uz sievieti pārorientēta sociālā veiksme.

3. Sekss. Iemācīties būt seksuālai un iekarot vīriešus.

Tie ir vecie stereotipi: mīļotā sultāna sieva, vīrietis brunčos, pavedinātāja. Ģimene, nauda, vara un sekss – ir sen pazīstams komplekts. Kādam noteikti tas būs vērtīgi un vajadzīgi.

Taču tas ir stāsts par uzvedības modeļiem – ne par DVĒSELES BRIEDUMU.

Vai vispār ir sastopams skaists sievišķais briedums? Vai arī ceļš ir vienkāršs: no jaunības – vecumā?

Vēl viens stereotips “francūzietes”.

Francijā esot, jūs ar izbrīnu secināsiet, ka jaunās meitenes-francūzietes ne pavisam NAV “francūzietes”. “Francūzietes” – tās ir sievietes ap gadiem 30, 40, 50. Stilīgas, cienīgas, vienlaicīgi pārliecību un maigumu izstarojošas. Skaidru un atklātu skatu (bez muļķīgas seksualitātes), tajā pat laikā neiedomājami seksuālas.. Divdesmitgadīgas meitenes uz viņu fona izskatās kā nenobrieduši pusaudži.

Galvenā brieduma pazīme – jums ir ļoti labi ar sevi.

Vientulība kļūst par draudzību un intimitāti. Tāda sieviete ir neticami pievilcīga, viņā ir gan sievišķība, gan pieredze, gan prāts un pašcieņa.

Briedums nenāk ar vecumu, tas nāk reizē ar sevis attīstīšanu un pašrealizāciju. Šī tēla trūkst mūsu sabiedrības  apziņā.

Ģimenes dzīve var būt laimes, mīlestības un prieka avots, bet var kļūt arī par dzīves katastrofu.

Bet tas, kas viennozīmīgi atkārtojas visas sievietes brieduma variantos, ir veselums un pašcieņa, sievišķība un spēks, pārliecība un pilnība. Briedums – tas ir dvēselē, bet ne pareizajā dzīves imidžā. Un nobriedusi sieviete ir pievilcīga kā “mono” tā arī ģimenes variantā. Viņa ir ieguvusi ko ļoti personīgu, unikālu, īstu. Gan tagad, gan līdz dziļam vecumam saglabājas graciozitāte, jaunība, seksualitāte un sievišķība.

Seksualitāte – tā ir enerģija, ne erogēnās zonas.

Autori: Oļegs Homjaks, Tatjana Demčenko

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements