Ko sēsi, to pļausi!

«Iesēsi darbību – iegūsi ieradumu, iesēsi ieradumu – iegūsi raksturu, iesēsi raksturu – iegūsi likteni»: vēsta sena paruna. 

seja plauja

«Konfūcijs sēdēja ūdenskrituma malā un priecājās par tā skaistumu un varenumu. To nevar pārpeldēt ne zivis, ne dzīvnieki, ne pat bruņurupuči.

Ieraudzījis trakojošajā ūdens mutulī peldētāju, Konfūcijs padomāja, ka cilvēks no lielām bēdām meklē nāvi ūdenī un tāpēc sūtīja savus skolniekus tam palīgā. Taču pēc brīža simts soļus tālāk peldētājs iznāca no ūdens, izlaistiem matiem, priecīgs, smaidīgs un dziedot dziesmu sāka pastaigu gar dambi. Konfūcijs sekoja tam un teica:

— Es nodomāju, ka tu esi slīcēja dvēsele, bet, izrādās, ka dzīvs cilvēks. Ļauj man Tev uzdot jautājumu, vai tev ir kāds noslēpums, kā staigāt pa ūdens virsu?

— Nē, — atbildēja vīrietis. — man nav noslēpuma. No dzimšanas — tas man ir ieradums, kļūstot vīrišķīgam — raksturs, nobriestot — tas jau ir liktenis. Kopā ar vilni ienirstu, kopā ar putām iznirstu, sekoju ūdens straumei, neko tai no sevis tai neuzspiežot. Lūk, kāpēc es staigāju pa ūdens virsu.

— Ko nozīmē: no dzimšanas — tas man ir ieradums, kļūstot vīrišķīgam — raksturs, nobriestot — tas jau ir liktenis? — jautāja Konfūcijs.

— Es piedzimu starp pakalniem un esmu apmierināts ar dzīvi starp pakalniem — tāds ir ieradums; izaugu uz ūdens un esmu apmierināts ar dzīvi uz ūdens — tāds ir mans raksturs; tas notiek pats no sevis un es nezinu, kāpēc, — tāds ir liktenis».

Senā paruna brīdina, ka visam, ko tu dzīvē dari — ir jēga dzīvē kopumā. Atsevišķa darbība var būt izšķiroša ieraduma formēšanā, bet ieradums — kalpos par pamatu rakstura veidošanā, bet raksturs — var būt izšķirošais cilvēka liktenī.

Pie kam, šī pati paruna norāda, ka viss dzīvē ir savstarpēji saistīts; viens izriet no otra, otrs – no trešā… Tātad dzīve – tā ir cēloņu un seku ķēde. Ja vēlies dzīvē ko sasniegt, Tev pašam jāuzbūvē šī cēloņu un seku ķēde.

Piemēram, ja gribi būt vesels un veikls, seko noteikumam:

«Gribi skriet komfortabli garās distances, piemēram – piecus kilometrus – skrien 10. Gribi komfortabli skriet 10 kilometrus – skrien 20. Gribi ar komfortu skriet 20 kilometrus – skrien maratonu; gribi ar komfortu skriet maratonu, skrien 100 kilometrus.”

No L.E. Balašova grāmatas “Aizraujošā filosofija”

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements