Tikai rekomendācija…

Vai esat ievērojuši, kas notiek, kad kopā sanāk vairāki draugi, kolēģi, paziņas? Sākas sarunas un katrs stāsta par to, kas viņam svarīgs, kas priecē, kas nomāc. Un bieži vien šīs sarunas turpinās ar stāstiem un žēlabām par to, ka maz naudas, slikta veselība, slikts priekšnieks, slikts vīrs, attiecības ar bērniem – tādas – ne visai, jo viņi ne vienmēr vēlas būt tādi, kādus mēs viņus vēlamies redzēt. Tā ir? (Es nesaku – vienmēr)

65

Gudri cilvēki saka tā:
Problēmas mums ir tajās jomās, kur ir vismazāk pateicības.

Pavērojiet.

Ja esam raduši sūdzēties un gausties par to, ka naudas nepietiek, tās vienmēr ir par maz – kad pēdējo reizi pateicies savai algai vai peļņai par to, ka, pateicoties tai, tu vari paēst, apģērbties, nomaksāt maksājumus?

Ja esam raduši sūdzēties par to, ka vīrs ir ne gluži tāds, kādu gribam to redzēt, vai sieva – ne tāda – kad pēdējo reizi pateicāties par to, ka jums ir vīrs vai sieva? Ka viņš par jums rūpējas? Ka viņš jūs mīl?

Par bērniem – kad pēdējo reizi pateicāties? Citiem bērnu nav vispār!

Kad pēdējo reizi jūs pateicāties savam ķermenim par to, ka tas ir dzīvs, ka varat pārvietoties, ka varat iet uz darbu? Biežāk cilvēki sūdzas par savām kaitēm – kaiš tas un šitas un veselības nav? Bet kur pateicība?

Boss ir slikts, slikti izturas, maz maksā – bet, kad jūs pateicāties par to, ka jums ir darbs, par to, ka bosa izturēšanās kaut ko jums māca?

Žēlojamies par dzīvi? Un kur pateicība par to, ka dzīvojam, ka mums ir visas iespējas – visiem!!!!? Par to, ka mūsu zemē ir miers (citur tā nav – tepat netālu). Par to, ka mums ir dzeramais ūdens (citiem arī tā nav).

Ir tik daudz par ko pateikties. Un kad sākam to darīt, pavisam negribas sūdzēties un dzīve uzlabojas.
Lēnītiņām, taču uzlabojas.
Un tā izveidojas jauns ieradums: katru rītu, pirms doties darbos, uzrakstu savas pateicības: par to, ka esmu dzīva, par to, ka mani mīļie ir veseli, blakus, paēduši, apģērbušies, par to, ka manā zemē ir miers un man ir nauda, par ko dzīvot – ēst, apģērbties, ceļot, apmaksāt rēķinus. Par to, ka man ir draugi, komanda, dzīvi vecāki un par to, ka elpoju. Par to, ka man ir laba veselība un varu strādāt, varu darboties, varu audzināt bērnus. Par to, ka man ir bērni, vīrs… Sāc rakstīt un izrādās, ka saraksts ir tik garš un sirds pildās ar prieku un laimes sajūtu…
Tā ir tikai rekomendācija

Ginta FS

Foto: Natālija Doroš

Advertisements